Es elpoju

Piedzīvot brīnumu

Parasta diena, 23.jūlijs. Ieeju Facebook, lai apskatītu kārtējos tuvāko un tālāko cilvēku ikdienas ritējumaapdeitus, viens iekrīt acīs - kāds draugs raksta, ka šovakar liks bungas priekš Damien Rice mazajā un mīlīgajā Miera ielas DAD Cafe. Ar acīm pārskrienu pāri tekstam vairākas reizes, nevaru atrast vārdu, kas norādītu, ka teksts būtu joks. Bet tam taču jābūt jokam! Kāda ir iespēja, ka pasaules līmeņa zvaigzne, kas tikko bija Latvijas centrālā un lielākā festivāla Positivus galvenais mākslinieks, un kura seja vēl tikko rotāja lielās reklāmu afišas viscaru Rīgai, šajā vakarā dziedās kafējnīcā, kurā varētu ietilpt labi ja… 200 cilvēku? Bet šādai ziņai tā uzreiz nedrīkst arī nenoticēt. Kad biju apskatījusi visas iespējamās sociālās vietnes, kur DAD cafevarētu būt izziņojuši šo brīnumaino notikumu, sapratu, ka, ja arī tā tiešām ir patiesība, šis pasākums visnotaļ noteikti ir visai slepena padarīšana. Uz sms, ko rakstu augstāk minētājam draugam, kurš ir un paliek vienīgais ziņu avots manā redzeslokā, kas vēstīja par šo pasākumu pirms tā norises, atbildi nesaņemu, tāpēc zvanu un sāku uzreiz ar jautājumu: “Vai tas ir joks?”. Saņemu īsu un skaidru atbildi: “Nē. Brauc šurpu”. 

Nē, tas nav joks. Jābrauc uz turieni. OK, cik ātri iespējams, ar brāli skrienam uz pieturu un uzreiz nāk autobuss, tiekam tikai līdz pusceļam, kad nākas pārsēsties citā busā, bet arī tas nāk tieši laikā, galā nokļūstam necerēti ātri, no izsludinātā koncerta sākuma laika nokavējam tikai aptuveni 20 minūtes. Visu ceļu slīgstu neticības un sajūsmas miklsī. 

Jau esot uz Miera ielas, pretī brauc pāris riteņbraucēju un uzrunā mūs ar smīnu, sakot: “Damien Rice jau aizbrauca”. Tagad varbūt viņiem ir nedaudz žēl, ka tajā vakarā neticības bija vairāk kā ticības. Lai vai kā, esam klāt un cilvēku nemaz nav tik ļoti daudz. Ārā stāv kādi desmit cilvēki, bet vēl jo projām mierīgi var tikt iekšā kafējnīcā, pat izdarīt pasūtījumu. Cilvēku ir vairāk nekā ierasts, tomēr ne jau tik daudz, cik iedomājos, kad man saka - DAD Cafe uzstāsies Damien Rice. Tas šokē un vēl jo projām šķiet, ka tas, kas te tagad notiek, nemaz nevar būt iespējams. Ieraugu daudzas pazīstamas sejas, visiem spīd acis un smaidos jaušams patīkams satraukums un nepacietība. Sāku ticēt.  

Drīz vien uz nelielās DAD Cafe skatuves kāpj maigā un dabiskā Anete Kozlovska un sāk ar vārdiem: “Es jau zinu, ka Jūs visi te esat sanākuši manis dēļ…”, pār telpu pāršalc smieklu plūsma un drīz vien sākas Anetes mūzika, kas atraisa brīvību un vieglumu un tiešām ir lieliska prāta un sirds sagatavošanai priekš Damien mūzikas. Es pat nezinu, kurā brīdī tas notika, bet kaut kā pēkšņi Demians stāvēja blakus manam brālim visā tajā kafējnīcas burzmā un smaidīja, runādams ar Daci (DAD īpašniece), pirmais, ko ievēroju bija tā pati brūnā žakete, kas tik ļoti asociējas ar viņu un acis. Tās caururbjošās acis. 

Pēc tam tiešām visas atmiņas ir tādā sapņainā miglā tītas. Demiens ar savu bundzinkienu ārā pīpēja, kad uz skatuves kāpa arī brīnišķīgā Liene Dravniece un grupa Jorspeis. Lienes dziesma par to, ka viņas Tētim ir dārzs, ieveda brīnumaini sapņainā un tik sasodīti skaisti patīkamā noskaņā, ka tālākais tikai plūda… Aiz loga sāka satumst un, kamēr Damien Rice sēdēja pie viena no galdiņiem un pavakariņoja, turpināja skanēt vieglā un brīvā Jorspeis mūzika. Liekas, ka visi sirdī smaidīja. 

Nākamais, ko spilgti atceros, bija tas mirklis, kad pārbāztajā telpā ir iestājies pilnīgs klusums un to pēkšņi pārgriež pirmie The Professor akordi un ieskanasDamien balss. Bez mikrofoniem, bez pastiprinātājiem, vienkārši, tīri, dzidri, tik ļoti tuvu, ka es nespēju tam noticēt. Noliecu galvu pie brāļa preca un gribas smieties. No brīnuma klātbūtnes sajūtas. Dzirdu, ka neesmu vienīgā, cilvēki notrīc Tās balss atmosfērā, mēs esam visi te, kopā, izdzīvojot kopēju sapni. 

La Fille Dense aiznesa uz kādu klaju lauku Francijas dienvidos. Spīdēja saule un mēs griezāmies dejā, lai nokristu zemē, skatītos debesīs un izdzirdētuDelicate… Lai ļautu sirdij salūzt un tās sulai iztecēt dvēslē, lai būtu vienatnē ar sevi tur, pilnīgā klusumā. Jolanta čellu spēlēja lieliski un radošais gars bija visos, dziedājām līdzi un dzīvojām katrā vārdā, novērtējot mirkli, kurā esam. 

Pārējais ir ar mani palicis fragmentos. 9 Crimes uz ģitāras, tā beigu daļa, kur mēs, klausītāji, bijām Lisa, Woman Like A Man skarbums un grūvs, Wild And Free tiešums, patiesums, un vārdi pirms dziesmas, kas paliek ar mani - mēs tiešām katrs sev esam lielākie ienaidnieki… Tas patīkamais pazemīgums un miers, kas staro no paša mūziķa. Koncerta laikā paliek arvien karstāks un kādā mirklī no kāda DAD darbinieka puses izskan jautājums: “Do you need a towel?”, uz koDamien atbild: “A towel, a cold shower, some change of clothes…” un smejas. Kaut kur tam visam pa vidu skan arī mana dzīves dziesma, ar kuru ir iets cauri visam - kopā būts augšā un lejā, raudāts un smaidīts mūžības mierinājumā - Cold Water, kas ,viennozīmīgi, priekš manis, bija viens no skaistākajiem mirkļiem dzīvē. Volcano, kurā arī latviešiem tika iemācīts, kā dzied īsti īri, ar visu to emociju paleti un dziļumu. Protams, noslēgumā arī Blowers Daughter, kuru vajadzēja uzsākt divreiz, jo pēc pirmā “And so it is…” visa publika noelsās tik skaļi, ka Demians nedaudz apjuka, pēc vēl vienas smieklu šalts, mēs visi kopā sākām vēlreiz. Un, protams, tas bija tik skaisti, cik vien tas varēja būt. Atceros, ka dziesmas pēdējie akordi izskanēja pāri pusnaktij, es pieliecos pie brāļa un teicu: “Daudz laimes, dzimšanas dienā!”, jo pie mums jau bija atnācis divdesmitceturtais. 

Kad vakaru noslēdzošā dziesma bija izskanējusi un aptuveni divas trīs minūtes tika applaudēts, cilvēki sāka virzīties uz izeju, centienos pēc iespējas ātrāk tikt pie svaigā gaisa. Mēs izgājām uz ielas un sākām iet mājup, protams, visi autobusi jau bija aizgājuši, bet vakars bija silts un patīkams. Pēc kāda brīža klusmā un stulbas smaidīšanas, ko parasti izraisa iegrimšana savās domās, sākās komentāru birums, bet skaidrs bija viens - vārdi šo vakaru nespēj izteikt. Mēs tikko piedzīvojām brīnumu. 

Te būs tie pāris mirkļi, kas iemūžināti iekš video:

http://www.youtube.com/watch?v=gFa3yClGErw

http://www.youtube.com/watch?v=RWM-GWvoq3A