Mūsdienu Eiropā saskarsmi uzskata par ļoti būtisku, ja ne pat par galveno dzīves daļu. Komunikācija ir svarīgāka par domāšanu, jo domāt varot komunicējoties. […]
Sociālās funkcijas loma pieaug 20. gs. masu kūltūrā un informācijas laikmetā. Uztver, pārraidi, interpetē, aizpildi savu vietu un funkcionē. Tu esi pierakstīts, klasificēts, kodēts. […] Rietumu filozofija cilvēku jau dēvē par cilvēku-funkciju, kuram nav savas sejas jeb personības, bet kuru raksturo ap viņu esošā lietu sistēma. […]
M. Kūle
/šis vienkāršai un patiesais citāts šorīt mani iedzina nelielā panikā, jo šajos vārdos es tiešām saskatu arī sevi. tomēr es atsakos tikt raksturota caur esošo lietu sistēmu! šķiet, ka nav nekas, ko nīstu vairāk. es neesmu un negribu būt cilvēks-funkcija, tāpēc ir laiks mainīties. sāku ar mēnesi (cerams pēcāk tas pāraugs ievērojamākā laika periodā) prom no sociālajiem tīkliem. tiksimies realitātē!/
Kāpēc es mīlu Al Green?
*Video: Al Green - Let’s Stay Together
Jau kopš nakts dejas ar šo dziesmu gatavoju džezīgai kulminācijai šovakar DAD Cafe. Un, jā, es mīlu Jamie Cullum, bet tas nav nekas jauns. ;) Lai Tev fascinējoši un ritmiski šovakar!
*Video: Jamie Cullum - Fascinating Rhythm.
Par skaistumu runājot… Šī dziesma un klips mani pārsteidza nesagatavotu. Vēroju, aizturētu elpu. (:
Paldies par labiem draugiem, kas sniedz lieliskas mūzikas rekomendācijas.
*Video: Ben Howard: Old Pine
Darkness cannot drive out darkness; only light can do that. Hate cannot drive out hate; only love can do that.
Love vs Religion.
tik patiesi.
Tommm-eeey forever! love. this. face. /nu jā. parks un recreations ir kaut kas fenomenāls. iesaku komēdiju mīļiem (īpaši Ofisa humora piekritējiem)!/
Šodien noskatījos filmu Stalin & Hitler, Twin Tyrans un uzrakstīju argumentēto eseju par šo abu … (vēl jo projām prāts apstulbs, kad jāpiemeklē vārds, kas apzīmētu šīs būtnes) dzīvi un varu. Un tikko pabeidzu lasīt Kamī “Svešinieku”, tā kā ceru, ka šīs bildes pārblogošana varētu būt pietiekami pozitīva darbība, lai atsvērtu pēdējās stundas depresīvo piesitienu. Pārdomas gan ļoti baudīju, man pietrūka patiesi labas grāmatas, kas liek domāt. Nevis dod iespēju domāt, bet liek. Kamī, kā vienmēr, uzvar, izspēlējot nāves kārti. Lieliski! Cilvēkiem vispār vajadzētu biežāk domāt par nāvi. Lai novērtētu dzīvību. /kurš būtu domājis, ka zem šīs bildes tiks rakstīts kas šāds…/
:)
Source: howtotalktogirlsatparties
aiz līnijas
Aiz līnijas, kuru nevelk laiks, bet mēs paši, kas to nemitīgi skaitām, pazūd cerību un sapņu zīmes, bet nāk īstenības prieks - piepildījums un nerimstoša darbība, skaistā un vienreizējā tagadne, kas vienīgā spēj apgāzt mūsu šaubas un piepildīt ar pilnīgu pārliecību. Savādā veidā, tā patiesi ir. Cilvēki turpina skriet un es mazliet arī, tomēr solis, šķiet, ir citā ritmā, vai izmaiņas piešķir tās brīvās sinkopes, dažreiz pat sanāk kustēties lauztā ritmā, kas taču ir vislabāk. Skanēt palīdz citi muzikālie izteiksmes līdzekļi - krāsainās notis, dažādo instrumentu tembri un skanējums, mēs te visi tā vēl jo projām esam, jau 2012. gadā, sākot veidot jaunu melodiju.
Patiesību nevar atrast, tā vienkārši ir jāierauga. Tāpēc jau to saucam par patiesību, jo tā gluži vienkārši ir, par spīti visam, ko domā vai dara inteliģentais muļķis cilvēks. Te arī tā ir, pilna nebeidzamas gudrības, tomēr noslēpumu plīvurā ietinusies. Dažreiz vajag uzlikt brilles, citreiz acis izmazgāt… visbiežāk gan tās vajag gluži vienkārši aizvērt un redzēt ar ausīm, dzirdēt krāsas, ko veido melodija un just kā viss pulsē vienā ritmā - savādā un mainīgā, nekonkrētā un relatīvā, tomēr vienojoši spēcīgā ritmā.
Ceļojot pāri jūrām un okeāniem ar Žilu Vernu atkal iemīlu dzīves vienkāršību un spēju uztvert lietas ar angļu mieru, man gan arvien biežāk šķiet, ka francūži to pazīst, vai vismaz pazina, vēl labāk. Arī ar mani viss ir mierā, dažreiz pat šķiet, ka man tā ir bīstami par daudz, bet tad iesitu sev pa apziņas pakausi un nokaunos - miera nekad nevar būt par daudz. Dzīve turpina būt, tā neapstājas nekā cita kā vien mūzikas un patiesi izjusta mirkļa priekšā. Un vēl jo projām es tikai vēlos, kaut biežāk spētu izdzīvot savu Mirkli kā tas to ir pelnījis.
Mīli sevi un apkārtējos, tas nevienam nekaitēs, varbūt vienīgi padarīs kādu mazdrusciņ laimīgāku. Laimīgo ir pārāk maz. Un par savu laimi ir jācīnās. Nevis ar skaļiem saucieniem un sadursmēm, bet brīvības atraisīšanu, īstas mīlestības caurvadīšanu tā kā tas sākumā bija paredzēts. Ir laiks atgriezties pie pamatiem un mācīties mīlēt. Jo tā ir lielākā māksla.
Mrrr… šis video man vēlreiz atgādina, kāpēc tik ļoti mīlu mamfordus! Par īstu mūziku! (:
